trešdiena, 2011. gada 5. janvāris
Vannas istabas asaras.
Shooting "Madara" from Kupi Kozu on Vimeo.
Kur vien es dzīvoju, tur vienmēr pludo vannas istaba. Sākumā man likās, ka sodāmi ir citi, taču viņi pārstāja būt vainīgi, līdzko sāku dzīvot viena. Tagad jau esmu pieradusi, ka, izkāpjot no vannas, iekāpju peļķē. Sākumā vēl mēģināju saprast, kā tas ūdens tur gadās. Bet pēc vairākām nevieksmīgām attiecībām ar santehniķiem, pieņēmu, ka ūdens caur flīžu šuvēm tek uz augšu. Jā, tek tieši manā vannas istabā. Un ar laiku jau pierod, ka pati varu neslaucīties - kamēr sasmeļu grīdu, tikmēr esmu nožuvusi. Bet tikai šodien es sapratu, ka patiesībā uzlieku šai mazajai iztabiņai pārāk lielu nastu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)