Tādās dienās kā šī (kas būs bezgala saulaina!), es ar acīm filmēju klipiņus. Ēnu spēle, mākoņi peļķēs, garām skrienošās steidzīgās kājas, pretimnākošo smaidi un neizpratne. Ieraugi to pilsētas kaķi, izgrezno tramvaju rutīnu un izbaudi Čakenes skatlogus. Tik neatkārtojami viegli un gaistoši. Kaut kas, kas tikko bija un vairs nav. Viņa vietā nāca cits, kurš tagad jau arī...
Tieši tādu mirkļu vairs nebūs. Tās kājas citreiz tā nesteigsies un kaķim nebūs lietus dzēriens notekcaurulē. Tāpēc ieraugi un sajūti, cik netverami. Cik netverami skaisti skan mūzika uz ielas.
Ai, es šodien no laimīguma nevaru tajos skaistajos un garajos teikumos parakstīt. Viss taču ir pateikts. Viss jau ir izdziedāts dziesmās. Tad lūdzu, mīļais, ej ielā un klausies. Jo cilvēki ir citu cilvēku svētība. Jo mūzika ir visu cilvēku svētība.
Tieši tādu mirkļu vairs nebūs. Tās kājas citreiz tā nesteigsies un kaķim nebūs lietus dzēriens notekcaurulē. Tāpēc ieraugi un sajūti, cik netverami. Cik netverami skaisti skan mūzika uz ielas.
Ai, es šodien no laimīguma nevaru tajos skaistajos un garajos teikumos parakstīt. Viss taču ir pateikts. Viss jau ir izdziedāts dziesmās. Tad lūdzu, mīļais, ej ielā un klausies. Jo cilvēki ir citu cilvēku svētība. Jo mūzika ir visu cilvēku svētība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru