otrdiena, 2011. gada 22. februāris

Ceļojums uz citām pasaulēm.

Arhiteks man teica: "Nāc uz visskaistāko māju visā ielā. Sarkanie ķieģeli un balkons tur." Operators teica, ka tas ir tur, kur jābūt Anatomikumam, un laikam arī esot (bet nav!), un kur kāpņu telpā jāfilmē filmas, kas laikam jau arī esot tur filmētas.
Mūziķis ieteica kafejnīcu, kur pie durvīm ar sveicienu "Gud riba!" sagaida korejietis. Bet režisors gaidīja tajā ar viesmīli kā no Samuruja.
Pavārs pusdienām ieteica sviesta zivi, bet bārmenis baidīja, ka no pārlieku lielas zvīņaino ēšanas pastiprināti augot spalvas.
Draudzene no televīzijas grib būt dīdžeja, un otra (tā, kura strādā fotošopā) viņai pievienojas. Tikmēr draugs no konkurējošās televīzijas dzied Eirovīzijā, un ļauj man būt lepnai!

A es... Es mazliet māku runāt visās šajās valodās, jo viņi mani mazliet ir ielaiduši savās pasaulēs.

ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris

Šķīstošās sajūtas

Ir tādas nevēlmās īpašības, kuras man sevī vispār netraucē. Pagaidām. Ir arī tādas, kuras redz tikai citi, un zin - paši ar vainīgi. Pagaidām. Bet ir viena, kas kaitina jau pat mani. It kā uz labu - izcīnīsimies un būs miers. Bet prognozētais miers nemaina šī brīža amizantumu!

Es naivi ceru, ka bija kāds, kurš lasot ievadu pie sevis nodomāja: "Ūja, vai šitai meitenei ir arī kāda sliktā īpašība!" Ja tas nebiji Tu, tad apsveicu - Tu esi reālists un/vai arī visai labi mani pazīsti. Lai arī kura rakstura iezīme prātā ienāca Tev, man pašai kādu laiku sirdī durās Kanye Westa apdziedātā "And I always find somethin' wrong..."
Kad izskatījusies čupu Islandes bildes un no galvas iemācījusies šo te Somijas pasaku video, skaļi sāku gribēt, mani apturēja Bites: "Vai Tu esi paskatījusies ārā pa logu?!"  Ō! Pie mums ir Islande, ir Somija... Nē. Latvija un viņas skaistā ziema! Nē, tā ir mūsu skaistā ziema! Nē... Jā!

Iedzēru Liepājas šķīsteni viskija glāzē, uzvilku villenes un iešu novērtēt to, kas man ir. Cerams pretī nāksi arī Tu!


In Love With Winter from Martins Vilums on Vimeo.

pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Pieaugušo sarunas smaržo pēc dūmiem.

Kad mēnesi netiec pie rakstīšanas, tad pirmo atkalsatikšanos ar klaviatūru taupi kā vienīgo mandarīnu 1987.gada  Ziemassvētku paciņā. Diez no kuras pasaules malas mandarīnus iepirka mans bērnudārzs "Pasaciņa"? Šodienas augļu izcelsme vairs neliekas tik svarīga. Šodien banāni aug (te)pat Islandē!