Droši vien interneta vēsturnieki šo laiku sauc par "kad sērfošanu aizstāja twītošana" periodu. Tikmēr es kā vecs komunists spītīgi atsakos pieņem demokrātisko pasauli ar tās publiskajiem čiepstieniem un pieturos pie vecās labās viedokļa uzspiešana blablaa formā šeit pat. Un turpinu sērfot. Ik pa laikam pagūglēju ceļojumu galapunktus, paskatos kādas tur pludmales un iztēlojos, kā es tur. Ik pa laikam paskatos Keitas Mosas bildes, un turpinu domās defilēt. Tad pārmaiņas pēc atrodu kādas universitātes studiju piedāvājumu un turpinu tur mācīties...
Man pat nevajag internetu, lai ar šito nodarbotos. Es to mierīgi varu darīt nepieslēdzoties pie elektrības un pat brīvā dabā (iespējams pat zem ūdens!). Psihoterapeite Sandra mani mēģināja nobaidīt, ka es dzīvojot savā iedomu pasaulē un maz kontaktējoties ar realitāti. Hei! Okei!
Jocīgākais ir tas, ka kamēr no iztēles tas nokļūst (manā) realitātē, tikmēr lielākai daļai ir beidzies derīguma termiņš vai domās esmu to jau novalkājusi. Sapnis par ādas biksēm beidzās brīdī, kad es viņas beidzot piemērīju. Ideja par studijām Parīzē aizvakar ieleca Temzā. Doma, ka es varētu šūt riktīgi izbijās no šujmašīnas. Bet man vismaz ir sava ideju šķīstītava, sava dabīgā atlase. Tās, kas nenobīstas no realitātes, tad arī ir tās īstās! Piemēram, Liepājas pases iegūšana neviltotu prieku sagādā arī šodien!
Foto: Artūrs Kondrāts
Mjaa.. googleceljoshanu es paziistu :))
AtbildētDzēst