It kā jau tas manā ikdienā neko nemaina (ja neskaita šo ierakstu, kas pierāda, ka par to nemitīgi domāju!), kā adīju tā turpināšu adīt, turpināšu taisīt Ziemassvētku kartiņas, audzēt garšvielas un pat gatavot ēst! Tomēr mani interesē, kas šo stereotipu radīja - pati sabiedrība, vai ražotāji?! Varbūt tas ir patērētāja veids kā attaisnoties, kāpēc viņš nerada pats? Vai tas ir ražotāja paņēmiens, kā likt pirkt?! Un visu laiku pa galvu vēl kūļājās Babas saimnieces stāsts par vidējo latviešu sievieti, kas veikalā nopētījusi drēbes paziņo: "Tādu mājās jau pats var uztaisīt!" Ej nu tiec gudrs un seksīgs!
Tomēr viss laikam ir gaužām vienkārši - nav seksīgi sēdēt mājās, ja apkārt notiek tik daudz kā interesanta. Tad nu skrienam baudīt, ko citi sastrādājuši, lai pēc tam mierīgu sirdi kādu vakaru paliktu mājās un (r)adītu!
Jura Pīlēna un Māra Lagzdiņa foto.
kā mums māca skolā - patērātājam nav laika, viņam jātiecas pēc jaunām precēm, tās jāiegūst, un tad - ne mirkli nekavējoties - jāsāk iekārot citas. a pa kuru laiku adīsi? nav paredzēts!
AtbildētDzēsttādas man gudras domas galvā sabāztas :)
Nu manā šallē būs kādas 20 filmas ieadītas. Bet tad diemžēl nepaliek brīvu roku popkornam, tas gan! :) Bet Tu izklausies iztērētās naudas un laika vērta!:)
AtbildētDzēstAudzēt garšvielas ir seksīgi..!
AtbildētDzēstPaldies, Kristap, par atbalstu! :)
AtbildētDzēst"Ja visa pasaule adītu-Pasaulē nebūtu karu!" tā domā islandieši! Es kaut kādā mērā piekrītu.
AtbildētDzēstKārtējo reizi man jāpiekrīt islandiešiem! Ja viņu būtu vairāk, mana pasaule būtu skaistāka! Eju uzlikt Jonsi! :)
AtbildētDzēstVakar staigaaju pa pilseetu un shopingoju logus un atradu kaut ko no savas vidusskolas laikiem, arii Merlinai tads bija http://blog.everlasting-star.net/wp-content/uploads/2010/09/lml_11.jpg
AtbildētDzēstjap
AtbildētDzēst