Draudzība apkārt globusam!

Dažreiz tā vienkārši notiek, ka Tu kādu satiec un jūs uzreiz kļūstat par labiem draugiem. Un pēc tam jau vairs nav svarīgi, uz kuru pusi katrs braucat, ko darat un cik bieži viens ar otru runājat. Dažreiz tā vienkārši notiek, ka Tev dzīve piešķir kādu, ar kuru tiekoties pat pēc gada sajūta ir kā tiekoties pēc nedēļas. Nav mulsuma brīžu, nav neveikla klusuma un sarunu par laiku.

Ar Raivi mēs iepazināmies kaut kādā snovborda superpasākumā. Es vēl biju maziņa un viņš uzņēmās sava veida gādību par mani. Kopš tās dienas kopā esam apēduši kilogramiem McDonalda, izdzēruši litriem vodku&energy, izklausījušies visu viņa mūzikas kolekciju un kopīgi piepildījuši sapni par Incubus koncertu. Un tad viņš ņēma un pārcēlās dzīvot uz Kanādu. Nebijām runājuši mēnešiem, līdz viņš mani apsveica ar šī te memuāra tapšanu. Un man sagribējās jums parādīt manu draugu! Caur vēstulēm un bildēm!

Raivis Pelss    September 24 at 7:05pm 
Nu chau rakstniece! :)
Mēs ar Dūjiņu tagad dzīvojam arktiskajā Kanādā. Es te dabūju darbu pie transportation ministry of quebec un strādāju par padomdevēju publiskā transporta jautājumos. Vispār te tāda miera dzīve - nav mobilo telefonu, krosiņu skrienu ar švilpīti un svilpju ik pa 50 metriem, lai aizbiedētu lāčus, kas te ir daudz. Te ir ziemeļblāzmas, kas ir kaut kas nereāli skaists. Tuvākais McDonalds te ir 1500 km un tuvākais liquor store ir apmēram 1000 km. Nav stresa vispār!

Nekad to neesmu sapratusi, bet Raivim vienmēr labāk paticis fotogrāfēt dabu.

Raivis Pelss    September 24 at 8:26pm  
Te viss ir baigi citādāk. Es dzīvoju izolācijā - te nav ceļu un te nevar atbraukt ar mašīnu. Te ir 14 Inuitu (Kanādas eskimosu) ciemati, vienā no tiem es dzīvoju un ik pa laikam lidoju uz citiem ciemiem komandējumos. Tālāk ziemeļos drīz jau sāksies polārās naktis.
Jā, es dzirdēju par Pagrabu Cubas pagrabā. Ehh, es arī labprāt ar jumsiem izietu ielās, bet nu katrs mēs savā vietā un gan jau mēs vēl paspēsim. ;)
Vai tad Tu nezināji, ka es esmu sācis skriet? Es taču pagājušajā vasarā atsāku skriet savu orientēšanos (ir tādas sacensības Magnēts) un beigās gada kopvērtējumā es biju 1. vietā savā grupā :)) Tā kā es jau skrienu pusotru gadu un diezgan ātri ;)

Patiesībā ir pagājis tikai gads un viena nedēļa kopš esmu prom no LV, bet tas gads likās tik garš. Man liekas, ka vispilnākais un iespaidīgākais gads manā mūžā! Rudens baudīšana British Columbia, tad darbs pie olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm, tad ceļojums pie visu amerikas rietumkrastu, tad mēnesi pa Austrāliju braukājām, tad G8 un G20 samits Toronto, tad Canada Day Vankuverā, 4th of July NYC un tagad jau Arktiskajā Kanādā. Man ir tāda sajūta, ka pasaule ir supermaziņa un nekas nav neiespējams!
Sveicieni Tev un visiem, ko satiec ārā ejot šovakar. Un Pagrabam pasaki, ka es viņu mīlu!