Šobrīd modē ir bēšais, bet tikai līdz pavasarim. Kā pierāda Ņujorkā, Londonā notikušās pavasara/vasaras kolekciju skates, pavasarī bēšs vairs nedrīkstēs būs. Tad skapī būs jāatbrīvo vieta zilajam, spilgti dzeltanajam, rozā, zeltainajam un kam tur vēl. Tikai ne dzeltanbrūnajam, jo dzeltanbrūnais vairs nebūs modē. Tātad 5 mēneši un centīgākās modes dāmas ir spiestas visu nomainīt! Bet kā visi šie dizaineri jau gadu desmitiem ir spējuši radīt kolekcijas vienādās sajūtās? Izrādās - kopīgi sarunājot. Visiem gribas pārdot, tāpēc ir jāiesēj patērētājā vajadzības sēkla, pēc ādas biksēm, pēc bēšā mēteļa, pēc jātnieku zābakiem... Un visvieglāk to izdarīt, ir pasludinot, ka tieši tas tagad ir modē. Volā! Cik maldīgi ir bijuši mani uzskati, ka mode izceļ cilvēka individualitāti un pasvītro personību. Tā taču visus mūs sabāž vienā kopīgā patērētāju katlā un aizmirst pat apmaisīt. Tā mēs tur piedegam visi vienādos mēteļos un zābakos, līdz attapušies, ka modē sen jau ir kaut kas cits, labprātīgi pārlecam citā katlā.
Vakar mani apciemoja bijušais direktors (Ģirt, šīs ir tavas 5 slavas minūtes!) un tā starp citu pajautāja, vai man nav apnicis pašai savā režīmā dzīvot. Tajā brīdī es sapratu, ka arī tā sēdēšana birojos ir kāda miesīga cilvēka atjautīgs izgudrojums kā pašam neko nedarīt. Jo visiem taču liekas, ka tā vajag! Vajag, jo visi tā dara! Tik milzīga pakļaujamo cilvēku masa, kas dzīvo pēc vienas shēmas un (pats galvenais!) maksā nodokļus. Ņūtonos neizmērāms spēks ar ko operēt!
Varbūt sakritība, ka tieši šobrīd Dirty Deal teatro mūsu draugam Mārcim Lācim klajā nāk izrāde "Quo vadis?", kas apvienojot lelļu un objektu teātri ar laikmetīgo deju stāsta par dievišķo radošo enerģiju, kas pēc savas līdzības rada cilvēku. Cilvēku, kurš ātri vien paliek negausīgs un bīstams pats sev. Bet varbūt sakritību nav, un kāds mūs tiešām vada?! :)
Foto: Krists Spruksts
Stils paspilgtina mūsu individualitāti - ne mode.
AtbildētDzēstJauks raksts :)
jā-pieaugot viss kļūst tik nenormāli kristālskaidrs un caurredzams. sāk brukt tās bērnības ilūzijas par iedomāto, bet man no tā pagaidām nav bail. Visu laiku tak tiek radītas jaunas ilūzijas.
AtbildētDzēstraksti vēl!! un vēl un vēl nedaudz
Scenāriji veidojas bērnībā, un tie saglabājas visu mūžu. Kopumā ir četri dzīves scenāriji: • “Es esmu labs” pozīcijā cilvēks vērtē sevi pozitīvi. Tas nozīmē, ka viņš sevi uzskata par ideālu, bet spēj novērtēt savu spēku un vājumu. • “Es neesmu labs” pozīcijā cilvēks šaubās par sevi un ir pārāk paškritisks. Tas nozīmē, ka viņš nenovērtē savas spējas un jūtas dzīvē bezpalīdzīgs. • “Jūs esat labi” pozīcijā citi cilvēki tiek uztverti kā nozīmīgas, uzmanības vērtas personas, kā vērtības pašas par sevi. • “Jūs neesat labi” pozīcijā citi cilvēki tiek uztverti kā traucēkļi un problēmu radītāji. Cilvēka dzīves scenārijs – izveidojas vecāku, skolas un sabiedrības ietekmē. Tas ir ielikts zemapziņā, tāpēc ne vienmēr ir iespējams izskaidrot savu rīcību. Dzīves scenārijs veidojas līdz 2 gadu vecumam un nostabilizējas ar aptuveni 20 gadu vecumu un dzīves scenārijs nav cilvēka iedomāta attieksme. Tā ir dziļi zemapziņā fiksējusies „ieprogrammēta” pasaules uztvere. Kā veidojas dzīves scenāriji? Cilvēki neapzināti tiecas atkārtot to pašu, kas ar viņiem ir noticis bērnībā, izjust tās pašas jūtas, pārdzīvojumus.
AtbildētDzēst