Gribēt.

Protams, neskaitāmas reizes esmu dzirdējusi, ka atliek vien vēlēties, atliek vien kaut ko no visas sirds kārot... Bet nevar taču vairāk gribēt nekā gribas. Jūtu stiprumu tač' nevar noregulēt. Vakar pēc trīs gadu kārošanas beidzot tiku (tā vēl ir ceļā!) pie savas sapņu kleitas. Ja par šādu gribēšanu runā visi tie viedie, ja patiešām ir jāgrib šitik ļoti, tad tā līdz kaulam ko vēlējusies esmu tikai pāris reizes dzīvē.

Atceros, ka bērnībā gribēju kaķīti. Visādi mēģināju - rakstīju vecītim vēstuli, piesolīju zobu fejai arī visus vēl plānotos kaula zobus, beigās pat vienkārši palūdzu mammai. Nenostrādāja. Tad padzirdēju par laimīgajiem ceriņu ziediem. Un man paveicās!!! Vecmāmiņas dārzā auga krūms, kuram katrs ziediņš bija ar vairāk kā četrām lapiņām - tātad laimīgais (pēcāk izrādījās potētais)! Pavadīju veselu dienu, lai to krūmu noēstu tīru. Nākamo dienu gulēju čokuriņā ar sāpošu vēderu. Un beigās mamma salūza - ja jau griboties šitik ļoti...

Līdzīgi man gāja ar to kleitu. Atradu bildi kaut kādā Keitas Mosas arhīvā un gandrīz paģību. Tā taču ir mana kleita, manējā!  Sen kā izpārdota. Toreiz zvanīju Londonas draudzenei, lai noteikti apjautājas veikalā, vai nav kāda aizķērusies noliktavā. Nu mazums. Vienalga kādā izmērā - pāršūs, ja galīgi kritīs nost. Veikalā nebija. Izmeklēju visu e-bay, vai kāda nav izdomājusi pārdot. Nu mazums. Nope. Nebija neviena tāda. Tā nu beigās kā lielu mākslas darbu pieliku kleitas bildi rāmī pie sienas.  Nesen uzzināju, ka Keita plāno izdot vēl vienu pēdējo kolekciju, kurā būs arī daži vecie modeļi, kas Keitai pašai dikti mīļi. Kā es vakar no rīta priecājos! Lēkāju pa gultu un visus modināju. Mana kleita bija beidzot pie manis atnākusi... Ko?! Meitenes ir uzkārušas mājaslapu, un es viņu nevaru nopirkt?! Jūs laikam mani mēģinat lēnām un mokoši nogalināt. Enter, enter, entr... Kāpēc nekas nenotiek. Mārtiņ! Māaaartiīņ! Un tā talkā nāca vēl viens pircējs ar savu kompi. Arī ne visai veiksmīgi. Es jau blakus istabā raudāju, tēlodama, ka viss ir  kārtībā: " Nu labi, braucam uz tenisu. Lai paliek tā kleita!" kad beidzot ekrānā parādījās: "Paldies par jūsu pirkumu!"
Nav brīnums, ka viss cits, ko esmu it kā vēlējusies, nav pie manis atnācis un nav ar mani noticis. Es taču nemaz neesmu to gribējusi!