No vienas puses un no otras. Jāskatās!

Gan jau viņi ir izdomājuši, ka man tā varētu patikt vislabāk, bet es dažreiz tiešām nesaprotu, kāpēc ar mani viss notiek tik koncentrēti. Ja ir jāstrādā, tad pie vairākiem projektiem uzreiz, neatlaidīgi, nepagurstoši un mēģinot sadalīt savu uzmanību. Ja ballējos, tad vienmēr iekrīt vairāki sarīkojumi vienā vakarā, kurus tad nu ar nosvīdušu augšlūpu mēģinu apvienot. Ja atpūšos, tad diezgan burtiski un vairākas dienas no vietas. Tāpēc laikam gribas dzīvot pie jūras - tad sēdēšanu šūpuļtīklā ar grāmatu un tējas krūzi klēpī varētu definēt kā atpūtu pie jūras. Tik pat ļoti galējībās ieslīgst arī mans ledusskapis, naudas maks un veļas grozs. Nesen pamanīju, ka pat ar teātri man iet līdzīgi - četras izrādes vienā nedēļā, lai gan visu teātra brīvlaiku bez viņa iztiku diezgan labi.

Vakar teātrī atkal sapratu (droši vien jau kādu 4 vai 5 reizi), ka cilvēkus var iedalīt trīs lielās grupās. Pirmie ir tādi, kas dzīvi mācās caur prieku, vieglumu un mīlestību. Pasmejas par sevi, iepriekš izanalizē un izvērtē, ko darīt, ko labāk ne. Šo cilvēku dzīves vieglums nāk caur ticību citiem. Tie mācās no vecmāmiņas kļūdām, no gudrām grāmtām, izvelk morāli no filmām un pieņem par savu patiesību faktu, ka piešaujot pliku roku pie krāsns durtiņām, to var pamatīgi apdedzināt. Otrie ir tie, kas mācās caur savu pieredzi, tātad apdedzinās, lai saprastu, ka tas ir karsts. Viņi noiet dibenā paskatīties, ka točna ir galīgi sūdīgi un tumšs, ka sasodīts, viņiem bij' taisnība - nevajadzēja. Un trešie esam mēs - kas dzīvo kā māk! Dažreiz ieklausāmies mūžsenajās patiesībās, dažreiz no jauna atklājam tās paši. Un galīgi nav slikti, jo potenciāls mūsos ir!

Foto: Juris Pīlēns & Māris Lagzdiņš