Manā pasaulē laiks ir vērtība, ne nauda. Visvērtīgākais ir tas laiks, ko kāds ir pavadījis gatavojot un gatavojoties. Mīļākās ir paša attīstītās bildes akadēmijas laboratorijā, skaistākās kartiņas ir pāštaisītās (laikam izklausās briesmīgi neseksīgi), siltākā šalle ir draudzenes uzadītā un vispatīkamākās satikšanās ir dzīvē. Jo tam visam vajag kaut ko tik gaistošu un netveramu, kā laiku. Un nav patīkamākas apziņas par to, ka Tu savu dārgo laiku esi veltījis man. Tu esi sēdējis un par mani domājis. Arī tagad!
Šonedēļ biju uz diviem koncertiem ar vienādiem pārdzīvojumiem. Viens bija miljonu koncerts, kurā Jonsi kārtējo reizi pārsteidza ar ziemeļnieku izdomu un tehniskajiem risinājumiem. Ilgi gaidīts, ar milzīgu vizuālo pārdzīvojumu koncerta laikā un transu vēl ilgi pēc tam. Vai nu Tu par Jonsi dzirdi pirmo reizi vai arī miljonu. Abos gadījumos nav nepieciešms ieslīgt garākā koncerta aprakstā, jo dažas lietas ir vārdos nenosaucamas. Šeit nesekos piemēri. :)
Otrs koncerts bija patīkams pārsteigums Piena trešdienā. Uzzinājusi, ka uzstāsies grupa Franko Franko, izmisīgi šos mēģināju paklausīties interneta dzīlēs. Nekā. Viens vienīgs twitter konts pēc kura izdarīt secinājumus. "Sapulce par koncertu Pienā... Piena koncerts jau redzēts sapnī... Līdz koncertam vēl tikai 48 stundas un 13 minūtes..." Ko es izsecināju?! Ka tie jaunieši sasodīti nopietni gatavojas. Iedomājies, cik reizes tā soliste pārģērbās mājās pie spoguļa? Kā viņi nevarēja izvēlēties, kurai dziesmai koncertā skanēt, kurai ne?! Apziņa par gatavošanās procesā pavadītā laika daudzumu ļauj justies dzīvam. Dzīvību ienes arī dažas šķībās notis Florence and the Machine kaveros. Gluži tā pat, kā caurums kreklā atgādina par nēsātāja klātesamību.
Foto: Jonsi.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru