Lai man piedod silto zemju iedzīvotāji, bet pie mums ziemeļos, mēs 4 mēnešus priecājamies un 8 attīstamies. Augam garā, augam svarā, bet ejam uz priekšu. Tieši tik burtiski - vasarai beidzoties sākas skola, atsākas teātru sezona un vairāk darbinieku štatā pieņem bibliotēka. Tiek izpirktas ģitāras stīgas, noīrēti tenisa korti un datoros ieinstelēti fotošopi. Ritmā viena gar otru sitas adāmadatas, gaiss smaržo pēc ābolmaizes un cilvēki no sirds novērtē savas mājas. Un acīm redzot, man un Tev vajadzēja piedzimt Latvijā, lai neieslīgtu pārāk lielā bezrūpībā. Es jau cenšos!
Foto: Iveta Vaivode
Patiesību sakot: patiesība :D
AtbildētDzēstHA, tad jau eskimosiem veel vairaak laika attiistiities :))
AtbildētDzēstnu kā kulaks uz acs!tāpēc arī es piecas minūtes pirms izlasīju šo ķēros pie jaunām lietām un galvā bīdu jau jaunas idejas un lai nākamvasar var atkal laisties sirdsmierīgā plezīrā
AtbildētDzēstPelss, es Tevi gaidu mājās ar jaunām iemaņām un sarunām, par izlasītājām grāmatām! :P
AtbildētDzēstLabāk rakstās, labāk lasās un labāk saprotās gan citi, gan pats sev.
AtbildētDzēstEs te rakstu no tam siltajam zemem, kur es esmu atradusi patverumu no Latvijas ne-klimata. Saule ir dziedinosa, to jau atzina Zenta Maurinja gadus atpakal. Saule is bezrupiba, bet ari augsana ( lai atceramies augus :). Taisniba tev Livij, ziema dod iespeju novertet majas, zalju teju un gimeni.Vienigais ko vedu no Latvijas ir zalju tejas, un tas malkojot te siltaja Italija domas parcelos uz majam, Latviju. Paldies par rakstu.
AtbildētDzēstEs vakar ļoti bēdīgs rakstīju reklāmtekstu par Ziemassvētkiem. Biju sabažījies, ka būs jāpārraksta, bet šodien mani darbā slavē, cik labi esot uzrakstīts. Un vispārībā - rakstītājiem tas bēdīgums, tā iekšējā sāpe šad tad tomēr nepieciešama.
AtbildētDzēst